Melanoma ir bīstamākais un agresīvākais ādas vēža veids ar augstu mirstību. Tās izplatība pasaulē un arī Latvijā pieaug. Latvijā ik gadu melanomu atklāj vairāk nekā 200 cilvēkiem, aptuveni 80 cilvēku gadā mirst, liecina SPKC dati.[2]
Melanoma ir vēža forma, kas sākas melanocītos – šūnās, kuras veido pigmentu melanīnu, kas piešķir ādai tās dabīgo krāsu. Melanoma visbiežāk veidojas uz ādas, kā arī citos audos, kur ir melanocīti, piemēram, acīs, zarnās, gļotādā, naga pamatnē vai uz pēdām un plaukstām.
Ādas melanomas visbiežākā pazīme ir jauna ādas veidojuma parādīšanās vai izmaiņas esošajās dzimumzīmēs.
Parasti šis āda vēža veids veidojas, kombinējoties vairākiem riska faktoriem, tajā skaitā arī vēl nezināmiem iemesliem.
Melanoma veidojas no melanocītiem – šūnām epidermā (virsādā), kurās ir notikusi mutācija, tāpēc tās aug un dalās ātrāk, nekā tām vajadzētu. Melanomas gadījumā melanocīti izplatās uz tuvākajiem ādas slāņiem (sk. attēlu).
Sākumā ādas melanomas šūnas aug virspusēji jeb horizontāli, taču vēlāk sāk izplatīties vertikāli, ieaugot ādas dziļākajos slāņos. Kad šāda izmainīta, ļaundabīga šūna nonāk līdz sīkajiem asinsvadiem vai limfvadiem, tā ar asinīm vai limfu var tikt aiznesta uz tālākiem orgāniem, kur sāk nekontrolēti vairoties. Šo procesu sauc par metastazēšanos, bet jaunveidojumus, kas izveidojas citur organismā, sauc par metastāzēm. [3] Par to vairāk lasi šeit.
Ja melanomu atklāj ādas virsējā slānī kā labi norobežotu, seklu un mazu veidojumu, ir labas izredzes pilnībā izārstēties un iespēja, ka melanoma jelkad atgriezīsies, ir maza. Jo agrīnākā stadijā atklāj melanomu, jo labāka prognoze. Par ārstēšanos vairāk lasi šeit.
Kāpēc rodas melanoma
Melanomas rašanās iemesls joprojām nav skaidrs. Parasti slimība rodas, vairākiem riska faktoriem kombinējoties.
- Vecums;
- iedzimtība (gēnu mutācijas);
- vides kaitīgie faktori;
- dzīvesveida radīti riska faktori, kurus ir iespējams novērst. [3]
Diemžēl neviens no mums nevar mainīt savus gēnus un ādas tipu. Taču Tu patstāvīgi vari regulāri veikt visa ķermeņa ādas veidojumu pārbaudes, lai savlaicīgi atklātu izmaiņas, ja tādas parādītos. Par dzimumzīmju pārbaudēm vairāk lasi šeit.
Ja Tu pamani izmaiņas uz savas ādas, dodies pie ārsta. Par to, kur meklēt labu dermatologu, lasi šeit.
Galvenais ar melanomas attīstību saistītais vides risks ir UV starojums gan dabīgajā saules gaismā, gan solāriju un sauļošanās lampu mākslīgajā gaismā.
- Saules UV starojums. Regulāra saules gaisma nelielos daudzumos organismam palīdz izstrādāt D vitamīnu, kas uztur zobu, kaulu un muskuļu veselību. Taču pārāk ilga atrašanās saulē, tostarp apdegot, paaugstina ādas vēža risku. Smagi saules apdegumi ar ādas čūlām, īpaši bērnībā, var paaugstināt melanomas risku dzīves laikā. UV starojums bojā ādas šūnu DNS, kā rezultātā šūnas var sākt nekontrolēti vairoties, radot melanomu. Tu vari novērst šos riska faktorus, kas saistīti ar saules un solārija radītā UV starojuma negatīvo ietekmi, aizsargājot savu ādu. Pat, ja neesi ar bālu ādu, tik un tā saulē īpaši jāuzmanās, lai neapdegtu. Ja reti esi pakļauts spēcīgai saules gaismai, piemēram, tikai atvaļinājuma laikā, vai arī – Tu dzīvo vai esi devies uz vietu, kur saule ir īpaši spēcīga, ādu no UV stariem jāpasargā tāpat ka cilvēkiem ar gaišu ādas tipu. Par to vairāk lasi šeit.
- Solāriju mākslīgais UV starojums. Solārijos tiek izmantots mākslīgais UV starojums, kas var bojāt ādas šūnu DNS, laika gaitā paaugstinot melanomas risku. Ir pierādīts, ka cilvēkiem, kas līdz 25 gadu vecumam bieži ir pakļauti UV starojumam, ir augstāks risks saslimt ar ādas vēzi dzīves laikā. Daudzās valstīs notiek diskusijas par solāriju aizliegumu. Austrālijā uzskata, ka solāriju aizliegums visvairāk samazinātu melanomas gadījumu skaitu. Tā UV starojuma kaitīgajai iedarbībai ir pierādīta cieša saikne ar vēža rašanos. Neeksistē droša un veselīga sauļošanās solārijā.